Knaģa emuāri

Pavisam nemanāmi cieto disku ražotāji ir spēruši nelielu soli uz priekšu un šobrīd ražo diskus ar 4kB sektora izmēru (ieprieš bija 512 baiti) – un tos gudri nosaukuši par Advanced Format diskiem. Pa lielam tas jāņem vērā tikai tiem, kas izmanto vecās operētājsistēmas (piemēram, Windows XP), jo tad var būt nepieciešamība palaist speciālu programmu, kas optimizē veiktspēju. Bet visiem pārējiem šī izmaiņa neko neietekmēs ikdienas dzīvē.

Izņemot – ja vēlēsieties savienot RAID masīvā vecā tipa disku ar jauno formātu. Es gan esmu mēģinājis tikai Windows Server iebūvēto software RAID, bet pieņemu, ka arī hardware risinājumi paziņos to pašu – neatbilstošu sektoru izmēru dēļ diskus nav iespējams apvienot vienā masīvā.

IT olimpiādes vajadzībām visus gadus esam izmantojuši vienu rīku, kas ļauj datorus klonēt, izmantojot tikai savstarpējo tīkla savienojumu. Rīks ir Udpcast.

Rīks ir tīri labs, tikai ar dažiem niķiem. Viens no galvenajiem ir nespēja atpazīt jaunākos dzelžus. Bet tas tiek ik pa laikam uzlabots.

Viens nopietns niķis, kas sagādāja zināmas problēmas, ir cietā diska draiveru izvēle. Tā korekti strādā tikai, ja jau ar pirmo piegājienu izvēlas pareizo draiveri. Ja izvēlas nepareizu, konstatē, ka disku neatrod, ņem back un izvēlas no jauna, nekas nestrādā. Ja izvēlas ne tā, tad labāk uzreiz pārstartēt datoru.

Noderīga informācija, ko iepriekšējos gados nezinājām un kas iepriekš traucēja pietiekami veikli klonēšanu pabeigt, bija kompresijas izvēle. 100mbps tīklā bez kompresijas dati tā arī tiek sūtīt ar ~95mbps. Ja izvēlas gzip kompresiju, tad dati tiek sūtīti ar ~15mbps, iegūstot 50% ekonomiju, tātad kopā ~30mbps. Ja izvēlas lzop kompresiju, tad tiek saglabāti ~50% ekonomija, bet dati tiek sūtīti ar ~85mbps, tātad kopā ~170mbps. Diemžēl to, ka gzip ir tik slikta izvēle, uzzinājām salīdzinoši vēlu.

Klasiska problēma – atrast vaininieku pie tā, ka atkal jau nav kur likt jaunāko 16Gb lielo lejupielādēto filmu, jo kaut kas kārtējo reizi ir aizsitis visu brīvo vietu.

Sen gribēju uzrakstīt savu mazu programmiņu, kas ļautu izsekot cietā diska aizņemtajai vietai koka struktūrā, kur katram failam vai direktorijai redzams, cik lielu daļu no diska tas aizņem.

Beidzot uzrakstīju pirmo, pavisam vienkāršo risinājumu šai problēmai – tā visu cietā diska struktūru attēlo kokā un katram no punktiem parāda, cik procentu no augstākā līmeņa tas aizņem. Tas ļauj ērti atrast, kas Windows direktorijā aizņem lielāko daļu vietas un kas savukārt šajā vaininiekā aizņem cik.

Darbināšanai nepieciešams Microsoft .NET Framework 3.5, rediģēšanai – Microsoft Visual Studio 2008.