Knaģa emuāri

Šodien piespiedu kārtā biju spiests aizpildīt ieņēmumu deklarācijas. Iemesls triviāls – savulaik biju reģistrējies kā pašnodarbinātais, taču, tā kā man nepieciešamība pēc šī statusa izbeidzās nākamajā dienā, tad nebiju pat izņēmis apliecību, kur nu vēl iesniedzis deklarāciju.

Taču tā rezultātā guvu atziņu, ka iesniegt deklarāciju, lai atgūtu daļu naudas par medicīnas izdevumiem vai izglītību, ir gaužām vienkārši. Krietni vienkāršāk, nekā biju līdz šim iedomājies. Šī nezināšana man maksājusi kopā ir diezgan krietnu summu, ko būtu varējis no VID atgūt pa šiem gadiem.

Tātad, kas nepieciešams, lai iesniegtu deklarāciju un saņemtu naudiņu. Instrukciju paredzēta parastam ļautiņam, kuram nav saimnieciskās darbības, nav apskatītas nianses, ja ir dažādi atvieglojumi kā represētajam utt. Diemžēl deklarācija jāiesniedz līdz 1. aprīlim, kas nozīmē, ka vilciens šogad aizgājis. Man gan izdevās iesniegt arī šodien par 2009. gadu bez kādām sankcijām.

Pirmais, nepieciešams dabūt no darba devēja (vai vairākiem, ja darbs mainīts gada laikā) izziņu par nomaksāto iedzīvotāja ienākuma nodokli. Nav obligāti, taču tā satur visus skaitļus, kas nepieciešami viena pielikuma aizpildīšanai. Paziņojums pats jānodod nebūs.

Otrais, jāsavāc visi čeki par medicīnas izdevumiem (piemēram, pacienta iemaksas vai zobu labošana) un izglītību (piemēram, maksa par studijām).

Trešais. Jādodas uz VID lapu un jālejupielādē deklarācija attiecīgajam gadam. Ar šo deklarāciju pirmā darbība ir izdzēst D2, D3, D3/1, D5, D6 pielikumus. Svarīgi ir tikai D1 un D4 (ja vien, protams, nav reģistrēta saimnieciskā darbība, strādāts ārzemēs vai kas tāds).

Sākam ar to, ka aizpildām deklarācijas pamatdaļu (taksācijas gads, adreses, personas kods). Es nezināju dzīves vietas kodu (dažreiz tas parādās darba devēja izziņā, dažreiz nē), taču man par to neko neiebilda. Lielo tabulu atstājam vēlākam laikam.

Ķeramies pie D1 pielikuma. Aizpildam taksācijas gadu, personas kodu. Tagad jāaizpilda tabuliņa. Tam noder darba devēju izziņa par nodokļu nomaksu. Visas kolonnas atbilst kādai rindai izziņā. Par katru darba devēju ir jāuzrāda viena rinda (pirmajā kolonnā darba devējs un teksts “darba alga”). Izņēmums ir 6. kolonna, kas ir jāizrēķina pašam, izziņā ir līdzīga rinda, taču tur sociālā nodokļa summa ir jau atskaitīta, bet šeit speciāli prasīts to nedarīt. Avansā samaksātais nodoklis izziņā parādās kā vienkārši nodoklis. Jāsarēķina kopsummas.

Pārceļamies pie D4 pielikuma. Aizpildam taksācijas gadu, personas kodu. Galvenā uzmanība jāpievērš rindai “Taksācijas gads”. Summas no čekiem jāsaskaita kopā un jāieraksta kolonnās 2, 3 un 5. Galvenā atšķirība starp 3 un 5 ir aprakstīta šajos MK noteikumos, 3. punktā. Tātad – izglītības čeki iet 2. kolonnā, zobārstniecības un plānveida operācijas dodas uz 5. kolonnu, pārējā medicīna 3. kolonnā. Šajās kolonnās jāraksta pilnās summas.

Tālāk iepriekš minētajos MK noteikumos ir minēta maksimālā summa, par kuru atmaksās nodokļus no 2. un 3. kolonnas. Šobrīd tie ir 150Ls. Tātad, 6. kolonnā jāraksta maksimums 150Ls. 7. kolonna ir vienkārša aritmētika, taču, ja šis skaitlis ir lielāks par 0Ls, tad to der atcerēties nākamajā gadā. Tad būs jāaizpilda pirmstaksācijas gada rindas (nr. 5 ir iepriekšējais gads, nr. 1 ir pirms pieciem gadiem, to parāda krustiņš pēdējā kolonnā – ilgāk kā par 5 gadiem atlikt maksājumus nevar).

Ja interesē sadaļa par ģimenes locekļiem, vajag palasīt tos pašus MK noteikumus. Pašam tā nav aktuāla, tāpēc sīkāk nepētīju.

Tagad atpakaļ pie pirmās lapas tabulas. Visās rindās dotas formulas, līdz ar to lielām problēmām nevajadzētu būt. Jāatceras, ka “Ziedojumi un dāvinājumi” ir paša veiktie dāvinājumi citiem, nevis saņemtie (ja paskatās uz sadaļu, tad gan tas ir skaidrs). Rinda “Gada neapliekamas minimums” ir iegūstama no darba devēja izziņām. Rinda “Nodoklis” (19.) ir aprēķināma, sareizinot 18. rindu ar attiecīgā gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru (2009. gadā tie bija 23%). Es santīmus apaļoju uz augšu (mazāks risks, ka VID nepatiks izrēķinātā summa). Rezultātā, visu sarēķinot, 22. rindā vajadzētu sanākt smukam skaitlim, ko varēs dabūt no VID atpakaļ. Laukus “Nodokļa samaksas termiņš” un “Nodokļa summa” pats neaizpildīju, iespējams, ka izdarīju nepareizi, bet precīzi nepārjautāju.

Zem tabulas ir pāris lauki, kurus vajag aizpildīt. Dokumenti visdrīzāk būs uz 0 lapām (es čekus uzskaitīju vēlāk), “aizpildīti pielikumi” ir “D1, D4”. Sadaļā par attaisnoto izdevumu dokumentiem es uzskaitīju visu iesniegto čeku izsniedzējus un čeku numurus. Šajā pašā sadaļā man lika ierakstīt tekstu “Nodokļa pārmaksu lūdzu pārskaitīt uz banku AAA, kontu LVaaBBBBxxxxxx…”.

Visu šo izdrukājam un parakstam vismaz 4 vietās (divas pamatdaļā, pa vienai uz katra pielikuma). Tālāk dodamies uz savu VID nodaļu un iesniedzam. Iesniegšanas process (neskaitot rindu), ir apmēram 5 minūtes. Vismaz pagaidām EDS aprakstā nevaru ieraudzīt iespēju iesniegt šo deklarāciju elektroniski.

Neo atrasts, visi par to runā, laiks arī man uz papīra (ekrāna) uzlikt nedaudz pārdomas visā šajā sakarā.

Eksistē viedoklis, ka Neo neko vispār nav pārkāpis, jo ir piekļuvis tikai informācijai, kas “brīvi” pieejama internetā. Es tam īsti nevaru piekrist, jo:

• ja adrese būtu http://eds/download?user=viesis&pass=viesis, nevienam nerastos šaubas, ka minot dažādas user un pass vērtības, mēs apejam autorizācijas sistēmu;
• ja adrese būtu http://eds/download?id=A7F1CB37-BD2B-45F8-9006-5C4279ED62D9, tad id vērtības minēšanu (3,4 * 10^38 dažādas kombinācijas) viennozīmīgi var atzīt par laušanu;
• ja adrese būtu http://eds/download?pass=100, ar ko īsti tas atšķiras no pirmā varianta – vienīgā atšķirība ir tas, ka parole ir muļķīgi vienkārša;
• iepriekšējā piemērā lauku nosaucot par id, nevis pass mēs iegūstam reālo EDS situāciju – lejupielādes ir aizsargātas, taču ar ļoti muļķīgām parolēm – vienkāršiem skaitļiem no 1 līdz, piemēram, 2 000 000.

Viens no argumentiem, kāpēc šī darbība ir attaisnojama, ir tas, ka visi dati esot bijuši brīvi pieejami internetā. Atkal tas ir kas tāds, kam nevar piekrist. Piemēram:

• zaglis, kurš iekļūst mājā, izmantojot labi paslēptu, bet neaizslēgtu logu, ir tikpat vainīgs kā tas, kurš atlauž durvis;
• ja, piemēram, delfi.lv būtu administrācijas sadaļa, kura nav aizsargāta nekā savādāk, kā vien ar slepenu adresi (piemēram, http://delfi.lv/admin/) – jebkurš, kurš piekļūst šai sadaļai, vienkārši uzminot šo adresi, ir savā veidā uzlauzis sistēmu (tiesa, apejot ļoti vienkāršu security by obscurity risinājumu).

“Brīvi pieejams internetā” varētu tikt attaisnots ar to, ka eksistētu lapa X (piemēram, kāds blogs), kurā būtu publicētas šīs adreses. Šajā gadījumā vainot varētu informācijas publicētāju, nevis izmantotāju, līdzīgi kā gadījumā, kad con artist pārdod personai māju, kas viņam nepieder, vainīga nav šī persona, kas tagad ieiet svešā mājā, bet gan con artist-s, kas šo māju pārdeva.

Turpinot šo domu, varētu pieņemt, ka Neo kaut kur interneta plašumos uzgāja vienu šādu adresi, piemēram, kāda uzņēmuma grāmatvedis bija nokopējis linku no sistēmas un kaut kur pieglabājis vēlākai lietošanai. Šādā situācijā, ja vien kopā ar adresi nebija publicēti tās lietošanas ierobežojumi, neko nevar pārmest ziņkārīgam cilvēkam, kas to atvēra un apskatījās.

Atverot šādu adresi var ieraudzīt vienkāršu XML dokumentu ar vārdiem, nosaukumiem, skaitļiem – taču neko, kas pateiktu, kas tie par datiem un kādiem mērķiem tā ir izmantojama (piemēram, teksta dokumentos šāda informācija ir vai nu sākumā, vai dokumenta “kājenē”). Un atkal ar ziņkārību var attaisnot to, ka ieraudzījis adresē ciparus, šī persona izdomā pamainīt tos un paskatīties, kas notiek.

Te parādās viena liela problēma ar mūsdienu sistēmu datiem – ja reālos, parakstītos dokumentos tiek iekļauti to izmantošanas nosacījumi, konfidencialitātes prasības, dokumenta auditorija un tas viss tiek uztverts par vienu veselumu, tad dažādiem apstrādātiem datiem dažādās strukturētās formās gandrīz nekad nav pievienoti šādi meta dati. Kas ļauj, iegūstot šādu dokumentu ārpus konteksta, neapzināties sekas šīs informācijas izmantošanai.

Ja turpinam par ziņkārību – manuprāt, ar šo argumentu varētu Neo diezgan veiksmīgi aizstāvēties (galu galā, neviens taču nepārmetīs, ja http://tvnet.lv/news/123 tiks aizstāts ar http://tvnet.lv/news/666, tomēr šeit ir viena nopietna problēma. Nav iespējams apgalvot, ka Neo neapzinājās, ka piekļūst informācijai neatļautā veidā, jo viņš slēpa savas pēdas, maskējoties aiz [visdrīzāk] dažādiem proxy vai līdzīgiem risinājumiem. Kā arī pēc pirmās informācijas publicēšanas viņš nenāca klajā ar paziņojumu, ka “atvainojiet, es tiešām nezināju, ka šī informācija ir konfidenciāla – tā taču bija tik brīvi pieejama”.

Rezumējot, mans viedoklis ir, ka Neo būtu pelnījis kādu no simboliskajiem sodiem – brīdinājumu vai, piemēram, publisko darbu (ko varētu veikt, auditējot citas valsts IT sistēmas), kas pamatojams ar to, ka viņš ļoti apzinīgi rīkojās, izplatot tālāk iegūto informāciju – necieta privātie uzņēmumi vai individuāli cilvēki (ja vien tie nebija attiecīgo uzņēmumu vadībā). Paralēli tam vajadzētu nopietni piestrādāt, lai sakārtotu likumdošanu saistībā ar to, ko drīkst un ko nedrīkst šādas ziņkārības vadīti personāži darīt – skaidri noteikt, piemēram, ka jebkura informācija “.gov.lv” domēnos ir konfidenciāla, ja vien nav noteikts savādāk.

Vēl nesen man bija priekšstats, ka, ja uzņēmums darbinieku nosūta komandējumā, darbiniekam ir garantijas, ka uzņēmums par viņu parūpēsies un šī garantija ir noteikta likumā. Izrādās, ka tā vis nav.

Citāts no MK noteikumiem http://www.likumi.lv/doc.php?id=63561:

18.2. pildot darba (dienesta) pienākumus, kā arī no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ (piemēram, biļešu trūkums, lidmašīnas pacelšanās neiespējamība, transportlīdzekļa remonts), — dienas naudu (kompensāciju par papildu izdevumiem) izmaksā un citus izdevumus par dienām, kas pārsniedz noteikto komandējuma (darba brauciena) laiku, darbiniekam atlīdzina, ja institūcijas vadītājs pēc darbinieka atgriešanās pastāvīgajā darba (dienesta) vietā ir motivēti pagarinājis komandējuma (darba brauciena) laiku;

No šī citāta var secināt, ka šodien aktuālajā situācijā ar Īslandes vulkānu darba devējam nav pienākuma turpināt maksāt dienas naudu un viesnīcu, ja darbinieks nevar nokļūt mājās. Vienīgā garantija ir tā, ka komandējuma laikā nevar cilvēku atlaist vai mainīt algu.

Izklausās, ka šie noteikumi ir rakstīti, lai aizsargātos pret situācijām, kur valsts iestādēs vadītājs sev tuvos cilvēkus sūta nepamatotos komandējumos, taču ir aizmirsts par normālajām situācijām bez korupcijas.

Mani gan šī problēma neskar, jo uzņēmums turpina maksāt gan dienas naudu, gan par viesnīcu, taču ļoti iespējams, ka ir cilvēki, kam nav tā paveicies.