Knaģa emuāri

Kad Windows Server 2003 iznāca R2 versija, tā neieviesa nekādus būtiskus jaunumus. Tas pieradināja pie domas, ka R2 var uztvert vairāk vai mazāk kā sinonīmu SP2.

Taču, kad runa ir par Windows Server 2008, tad stāsts ir nedaudz savādāks. Windows Server 2008 var nosaukt arī par “Windows Vista Server”, bet Windows Server 2008 R2 savukārt ir “Windows 7 Server”. Ir diezgan skaidrs, kāpēc Microsoft izvēlējies šādu nosaukumu veidošanas politiku – ja jauno OS nosauktu par, piemēram, Windows Server 2010, tad daudzi uzņēmumi gaidītu vismaz SP1, pirms vispār apsvērtu tā izmantošanu.

Taču šī nosaukumu līdzība var pievilt – ir vairākas programmas, kas uz R2 nevēlas strādāt, piemēram, Exchange 2007, kuru uz Windows Server 2008 R2 nemaz normāli nevar uzlikt un kuram vajag SP2, lai tas spētu strādāt domēnā, kurš tiek uzturēts uz R2. Pēdējā nedēļā saskāros ar vēl vairākiem produktiem, kuri prasa papildus piepūli, lai tos piedarbinātu uz R2.

Remote Desktop (jeb Terminal Services) protokols ar katru Windows versiju lēnām attīstās. Pēdējās versijās (sākot ar Windows Vista) krietni uzlabota ir arī protokola drošība – pirms savienojuma izveides tiek pārbaudīta servera (ar serveri domāts dators, pie kura slēdzas klāt, tam nav obligāti jābūt ar servera operētājsistēmu) identitāte. Aktīvajā direktorijā problēmu ir maz – identitāti pārbauda, izmantojot domēna līdzekļus (Kerberos autentifikāciju).

Šo identitātes pārbaudi gan var atslēgt sistēmas uzstādījumu attiecīgajā sadaļā. Tas ļauj pie datora pieslēgties izmantojot vecākas Remote Desktop klienta versijas, piemēram, tās, kas iekļautas Windows XP.

Ja servera identitātes pārbaude ir atslēgta (vai serveris to neuztur), tad jaunās klienta versijas attēlos brīdinājumu, pirms vēl tiek prasīts ievadīt lietotāja vārdu un paroli.
 

More...